Informācijas vizuālo hierarhiju nosaka elementu izmērs, kontrasts, novietojums un savstarpējais attālums. Spēles saskarnē šie paņēmieni palīdz nošķirt pamatdaļu no bonusa funkcijām, vienlaikus parādot, kā tās saistītas.

Vispirms lietotājs ierauga spēles galveno laukumu un darbības, kas vajadzīgas pamatdaļas norisei. Aplūkojot digitālo spēļu saskarnes, https://labakaiskazinolatvija.lv/ var kalpot par sākumpunktu tam, kā informācija tiek izkārtota līdzās pamatspēlei. Pamatdaļas elementi parasti veido skaidri atpazīstamu centru, bet papildu funkcijas tiek izvietotas tā, lai tās būtu saskatāmas, nepārņemot galveno uzmanību.

Sākumā nosaka pamatdaļas struktūru

Izstrādes secībā vispirms jānosaka, kura informācija ir nepieciešama, lai saprastu spēles galveno darbību. Tā var ietvert spēles laukumu, kārtas vai gājiena norisi, pašreizējo stāvokli un darbības vadīklas. Šo elementu skaidra grupēšana palīdz lietotājam ātri uztvert pamatdaļas struktūru, neizlasot katru saskarnes tekstu.

Novietojums rada sākotnējo orientieri. Centrā vai citā vizuāli izteiktā vietā novietots spēles laukums parasti veido kompozīcijas kodolu. Saistītās vadīklas izvieto tā tuvumā, savukārt palīginformāciju var novietot ārpus galvenās zonas. Šāds izkārtojums ļauj pamanīt, kur notiek spēles darbība un kur pieejama informācija par to.

Tālāk pievieno bonusa funkciju slāni

Kad pamatdaļa ir skaidri nolasāma, kompozīcijā var iekļaut bonusa funkcijas. Tās var būt papildu kārta, īpašs režīms vai cita ar pamatspēli saistīta iespēja. Tās vizuāli jāatšķir no ierastajām darbībām, taču vienlaikus jāparāda, ka tās pieder tai pašai spēles sistēmai.

Atšķirību var veidot ar krāsu, ikonu, apmali vai atsevišķu paneli. Viena pazīme parasti ir vieglāk uztverama, ja to lieto konsekventi: piemēram, līdzīga tipa funkcijas var apzīmēt ar vienādu ikonu vai krāsu akcentu. Arī tekstam ir nozīme. Īss nosaukums blakus ikonai paskaidro funkcijas lomu un palīdz nošķirt to no pamatdaļas vadīklām.

Bonusa funkcijas novietojums var norādīt uz tās saikni ar spēles darbību. Ja funkcija attiecas uz noteiktu laukuma daļu, tuvums šai daļai rada saprotamu saikni. Ja tā darbojas plašākā līmenī, atsevišķs panelis vai izvēlne var skaidrāk norādīt tās tvērumu. Svarīgi, lai elementu secība un grupējums būtu saskanīgs ar to funkciju.

Izmērs un kontrasts nosaka uzmanības secību

Vizuālā hierarhija nav atkarīga tikai no lieluma. Lielāks elements bieži piesaista uzmanību vispirms, bet to pašu var panākt ar kontrastu, novietojumu vai brīvo telpu ap elementu. Tāpēc pamatdaļas galvenajām vadīklām nav obligāti jābūt lielākām par visām bonusa funkcijām; pietiek, ja tās ir skaidri atpazīstamas un loģiski izvietotas.

  • Izmērs palīdz izcelt laukumu un būtiskākās vadīklas.
  • Kontrasts nošķir grupas un uzsver izvēlētos elementus.
  • Attālums norāda, kuri elementi veido vienu funkciju kopu.
  • Atkārtojums palīdz atpazīt līdzīgas funkcijas dažādās saskarnes vietās.

Šie paņēmieni darbojas kopā. Ja katrs elements tiek izcelts ar atšķirīgu krāsu un lielu izmēru, to savstarpējā hierarhija kļūst mazāk skaidra. Savukārt ierobežota akcentu lietošana ļauj uzmanības secībai atbilst spēles struktūrai: vispirms uztverama pamatdaļa, pēc tam ar to saistītās papildu iespējas.

Pēc izkārtojuma pārbauda lasāmību

Nākamajā posmā pārbauda, vai pamatdaļu un bonusu iespējams atšķirt arī īsā skatījumā. Par orientieriem kalpo elementu grupas, nosaukumi, ikonas un attālumi. Ja funkciju nevar saprast bez neskaidras norādes uz tās nozīmi, var pārskatīt tās nosaukumu vai saistību ar attiecīgo paneli.

Vizuālās grupēšanas principus izmanto arī ārpus digitālām saskarnēm. Rundāles pils muzejs iepazīstina ar atsevišķiem krājuma priekšmetiem un to vēsturisko kontekstu, tostarp porcelānu, sakrālo mākslu, mēbelēm, tekstilijām un vēsturisko modi. Šāda priekšmetu un skaidrojošās informācijas saikne rāda, kā novietojums un apraksts var palīdzēt uztvert galveno objektu un ar to saistīto kontekstu.

Arī plašāka vides kompozīcija ir atkarīga no novietojuma un attiecībām starp elementiem. Latvijas Universitātes žurnāls Folia Geographica aplūko radošo kvartālu attīstību un izvietojumu Rīgā, pievēršoties to ģeogrāfiskajām iezīmēm un attīstības tendencēm. Telpiskais mērogs atšķiras no spēles saskarnes, taču abos gadījumos novietojums palīdz saprast atsevišķu daļu savstarpējo saikni.

Noslēgumā nostiprina konsekvenci

Gatavā saskarnē pamatdaļas un bonusa funkciju atšķirībai jābūt saskatāmai visā lietošanas gaitā. Konsekventas ikonas, krāsu akcenti, nosaukumi un grupējums palīdz saglabāt vienu vizuālo loģiku arī tad, kad mainās spēles stāvoklis vai kļūst pieejama papildu funkcija. Rezultātā lietotājs var atpazīt galveno darbību un vienlaikus pamanīt ar to saistītās iespējas.

Hierarhija ir skaidra, ja pamatdaļa un bonusa funkcijas ir vizuāli atšķiramas, bet saskarnē saglabā savu savstarpējo saikni.